Kā mūsu solījumi ietekmē mūsu dzīvi šeit un tagad.
Izstāstīšu savu pieredzi no šīs dzīves. Un arī divas situācijas no klientu ceļojumiem, kas apstiprina, ka ir iespēja atrisināt jautājumus un dvēseles uzdevumus, aplūkojot gadījumus, kas uz pirmo brīdi šķiet absolūti nesaistīti ar kādu iepriekšējo dzīvi, bet rada neizpratni šajā dzīvē.
Manā dzīvē ir bijušas situācijas, kad esmu devusi solījumus, uzlikusi sev uzstādījumus, kurus gribu izpildīt. Tas ir viens variants.
Piem., Es gribu, lai mans vīrs un bērnu tēvs ir nedzērājs. Es nekad nesaukšu savu dēlu tādā un tādā vārdā. Es apsolos kļūt par ārstu, kas var izārstēt cilvēkus no audzēja. Un tā tālāk....
Es izstāstīšu par vienu līgumu, ko noslēdzu ar kādu dvēseli dvēseļu pasaulē, kad plānoju šo dzīvi.
Es, kā dvēsele, sēžu ar saviem pavadoņiem, skolotājiem, Eņģeļiem dvēseļu pasaulē pie savas dzīves plānošanas interaktīvās kartes. (Man parāda modernu tāfeli, kur izgaismojas dažādi ceļi, iespējas, notikumi.) Man jautājums par kādu dvēseli.
Jā, nu lūk! Kāpēc gan man radās šis jautājums. Es ar savu otro vīru apprecējos, daudzi rādīja ar pirkstu pie deniņiem. Nu un tad, mana pieredze! Viņš lietoja alkoholu, es palīdzēju (!) darbos un kā nu mācēju, neuztvēru, ka palieku līdzatkarīga. Sāku pat lasīt grāmatu par līdzatkarību, noliku to malā uz pāris gadiem, jo neredzēju tur stāstu par sevi.
Biju pie viena "redzīga onkuliņa" ar jautājumu, kas notiek, kāpēc man ir tā ar to vīrieti? "Onkuliņš" saka: "Tā ir dvēsele, ar kuru Tu esi dzīvojusi un izspēlējusi daudzas lomas, vismaz kādas 38 dzīves, bet apprecējušies jūs vēl nevienā nebijāt. Pieņem viņu, kā dvēseli, kas ir ar Tevi, viņš vispār Tev nav nekāds vīrs!" Nu labi. Domāju, kaut kāds murgs, tas nu ir galīgs sviests! (Tad es vēl nezināju par šādu iespēju un variantu, ka es esmu slēgusi līgumu debesīs! Par to, kā to var redzēt un saprast, kas notiek.)
Tad notika dažādi dzīves pavērsieni. Notika darba trauma, paliku uz kādu laiku nespēcīga uz kājām, biju spiesta daudz lasīt, domāt, sajusts, saprast. Mans vīrs no vienas puses, palīdz, no otras - dzen mani prom no mājām, es neko nesaprotu. Alkohols arvien biežāk, smagākām sekām, līdz mirklis, kad es saprotu, ka tā vairs negribu turpināt. Esmu gatava kaut naktskreklā un uz vienas kājas aizlekt jebkur. Tad situācija, zvans notāram, laulības šķiršana, kliegšana, pazemojumi, viss, kas vien var notikt. Es bēgu, domāju, ka tikai no sevis, bet nē. Pēc tam, paiet kāds laiks un mūsu attiecības pamazām sakārtojās, dzert viņš turpina, bet man ir sajūta, ka esmu izdarījusi pareizi. Jautājums debesīs, ko noskaidroju jau kādu laiku pēc šiem notikumiem.
Skolotāji saka: "Ar šo dvēseli Tev noteikti būs jāapprecas." Es skatos un grozu galvu - nopietni? "Jā, nopietni. Te būs līgums." Es skatos, redzu, dvēsele stāv ar nolaistu galvu, saprotu, kas viņš man ir šajā dzīvē. (Mans otrais vīrs, kam garšo alkohols.) Un saku: "Tiklīdz man apniks, es laužu šo līgumu! Labi?" Un rādu sakrustotas rokas sev priekšā, kā stop signālu!
Un tikai tad, kad es to redzēju dvēseļu pasaulē, sapratu, ka no manis gaidīja, kad tad ES lauzīšu šo līgumu. Viss šeit, uz zemes, notiek aiz lielas mīlestības, Dvēseles šeit viena otru māca, pieredz, sajūt. Mīlestība ir beznosacījuma un no Visuma plūst jebkad, pat tad, kad šķiet, ka notiek kaut kas, kas nav pareizi, pēc mūsu prāta. Te nu ir mana atbilde!
Redzēju dzīvi, kurā viņš, kā dvēsele, mani izraidīja no pilsētas, jo nevēlējos viņam kalpot, kā Viedā galma dziedniece. Tajā dzīvē neparakstīju vienošanos un nepiekritu nekam, ko man piedāvāja. Tas man tika parādīts, kā redzējums par situāciju, kā ir bijis citā iemiesojumā, kā atpazīt dvēseli, cik interesantā veidā tas notiek. Un kā tas var notikt, ja ko neparaksti!
Gadījums - Bijām ar vīru uz Jaunpili, uz viduslaiku mielastu. Ziema. Mūs ar vīru sagaida klāti galdi, kā viduslaikos, ar koka galda piederumiem, māla trauki, ēdiena pārpilnību, rokas mazgājām rožūdenī un slaucījām linu dvielī. Skaisti. Un ir jāsāk ēst, bet ar tiem instrumentiem jau to nevar! Man vīrs grozās un prasa, kā lai ēd, jo viņš nesaprot. Es ēdu vīnogas, kaut ko vēl nogaršoju un saku frāzi: "Vai tad Tu neatceries, kā mēs, tajā dzīvē, kad es biju ragana un Tu bruņinieks, ēdām pilī pie galda. Tā arī dari! Un viņš sāka ēst ar pirkstiem, tāpēc jau bija tā bļoda ar ūdeni, kā kārtīgos viduslaikos, superīgi! Un no kurienes frāze? Es nezināju par tādu dzīvi, man to parādīja kaut kad, pēc tam, tad sapratu, ka tas ir bijis! Tas ir tik interesanti. Tur līguma nebija, bet pierādījums, ka mēs esam dzīvojuši kopā vairākas dzīves, gan.
Un tad vēl no klientu pieredzes. Man ļāva padalīties ar šo informāciju abas klientes, kas ceļoja manā pavadībā. Tas ir noderīgi, jo vēstījums tiek nodots katrai savā veidā.
Pirmais gadījums.
Kliente izsaka nodomu aplūkot situāciju, kurā sajūt spēku izsīkumu, tiklīdz satiek kādu sievieti šajā dzīve. Viņai pašai ir sajūta, ka pēc šīs tikšanās nevar pastrādāt, padomāt. Un tas nav bijis tikai vienu reizi, bet atkārtojās. Sieviete nav radiniece, vienkārši, paziņa. Klientei ir aizdomas, ka tas ir saistīts ar kādu solījumu vai zvērestu. Mēs mācamies kopā Reinkarnacioloģijas institūtā, šoreiz esmu pavadone un man ir iespēja palīdzēt atrast atbildes uz jautājumu.
Pavadonis; Izsaki nodomu - saprast un saņemt atbildi, kāpēc pēc tikšanās reizēm ar šo konkrēto sievieti es sajūtu atslābumu, spēku izsīkumu. (Tā kā mēs par to runājām pirms ceļojuma, parasti informācija jau ievibrē Visumā un pavadoņi sāk rosību pie nodoma risināšanas!)
Kliente: Jūtu spiedienu trešās acs rajonā. Redzu situāciju, kad satiekamies un runājamies šajā dzīvē. Un tad, es ieskatos viņas acīs.
P: Kas tad notiek?
K: Jāatdod.
P: Saproti, kas jāatdod?
K: Spēks. Jo jāpaņem spēks bija kaut kad agrāk.
P: Palūdz, lai parāda situāciju, kad tas sākās?
K: Klepo, aizgūtnēm... (Nodarbība notiek Zoom vidē, attālināti, kliente izslēdza kameru, lai labāka dzirdamība)
P: Kas notika, kāpēc Tu klepo?
K: Uguns, ugunsgrēks, man deg kleita, redzu....
P: Lūdzu, skaties uz notiekošo no malas. Atceries, ka tas jau ir bijis. Tu esi drošībā!
K: Jā, mani iznes no pils, kas deg. Atdzīvina, nezinu, kā, bet tas nav svarīgi. Redzu, ka kleita apdegusi. Esmu apmēram 19 gadus jauna sieviete. Mani no pils iznesa vīrietis.
P: Kas Tev ir šis vīrietis?
K: Svešinieks. Ne paziņa, ne radinieks. Man ir vīrs, bet viņš nav patreiz tur. Ceļo. Redzu, ka mani divi bērni arī ir dzīvi, iznesti no uguns pārņemtās pils. Es esmu TIK PATEICĪGA PAR TO, PATEICĪBU PARĀDĀ PAR TO, KA ESMU DZĪVA. Milzīgas emocijas, kas plūst. Un es tad paskatos viņam acīs (līdzīgi, kā ar to sievieti šajā dzīvē!) un ESMU MŪŽĪGI PATEICĪGA!
P: Paskaties, kas notiek tās dzīves miršanas dienā. Ko saka dvēsele pēc iziešanas no ķermeņa?
K: Tajā brīdi tas nav nekas. Esmu nodzīvojusi līdz 73 gadu vecumam, esmu jaunajā pilī. Vecos pils mūrus liku, lai saglabā, kāda tā ir. Esmu cilts māte. Guļu lielā, vecā gultā. Apkārt bērni, daudz radinieku, vīrs vairs šeit nav, jo ir jau dvēseļu pasaulē. Dvēsele iziet no ķermeņa, redz, ka uz dzīves līnijas ir iesējies tāds kā mezgls, Dzīves līnija pelēka, tad "Līvu zilā" krāsā. Esmu sapratusi, pēc šī ugunsgrēka, kā jādzīvo!
P: Tagad dodies uz dvēseļu pasauli un satiec to dvēseli, kas Tevi izglāba un pavaicā, kas notika? Vai viss noritēja pēc plāna?
K: Man dvēseļu pasaulē atbild, ka man bija jāiemācās saprast dzīve. Otrai dvēselei - ziedošanās. Jo, glābjot citus, varēja aiziet bojā. Un tad šī otra dvēsele saka: "Tev nevajadzēja teikt TOS vārdus!"
P: Kas notiek tālāk? Vai šāds solījums ir vajadzīgs? Ko ar to tagad var darīt?
K: Mums katram iedod Faberžē olu ar dimantiem, ļoti skaistu. Olas sāk riņķot sirds enerģijas centra līmenī no vienas dvēseles pie otras.
P: Pavaicā, kas ar to jāsaprot? Vai tā jau ir dziedināšana?
K: Ar to parāda, kas būs tālāk. Sākas spēcīga pateicības un mīlestības plūsma. Mēs, kā dvēseles, sadodamies rokās. Parādās balts zibens, kas atdala mūsu sadotās rokas un katram tiek iedota sava Faberžē ola, ko katrs ieliek savā sirds centrā. Katram tiek iedots spēks, pateicība. Tik ļoti skaisti! Spēcīgi!
P: Sasmelies šo sajūtu! Un tad palūdz, lai Tev parāda notikumu, kad jūs satiekaties ar šo sievieti šajā dzīvē, kas tad notiek?
K: Satiekoties plūst prieks, pateicība, mīlestība. Mēs uzpildāmies ar spēku! Fantastiski!
P: Vai ir vēl kas, ko kāds grib pateikt vai Tu gribi pavaicāt saviem pavadoņiem?
K: Jā. Iznāk Vieds liela auguma vīrietis un pasaka frāzi: "Ja cilvēki mazāk runātu!" SAPRATU!
P: Tad pasakies visiem, kas piedalījās, sev, savam ķermeni, savām atmiņām, saglabāto visu savos atmiņu failos un atgriezies šeit un tagad.
K: Pirms izeju, redzu, kā mezgls atraisījās, visa tās dzīves līnija paliek "Līvu zilā" krāsā.
Skaisti!
Pateicos!
Otrs gadījums.
Konsultēju klienti, kurai otrais ceļojums. Tracina sajūta, ka nav iespēja darboties biznesā, jo sajūta, ka kaut kas traucē, nepatīk, kā sponsors reaģē uz viņas darbībām. Bizness jau ir apmēram 15 gadus. Ir sava grupa, pašizaugsme, pati prot un var vadīt savu biznesu, grib ieviest savas, jaunas metodes, bet ir tā sajūta, ka netiek nekur. Frāze, ko dzirdēja no sponsora sava biznesa ceļa sākumā: "Es jau nekad nesagaidīšu, kad Tu sāksi pelnīt naudu ar biznesu!" Un tad klientē ieslēdzās spīts, es varu, protu, zinu, bet sajūta, ka tas tiek bremzēts. Un biznesa partnerei arī tā kā visu laiku jāpalīdz, kaut gan tas nav manas klientes uzdevums. Ko darīt, kas notiek?
P: Izsaki nodomu ieraudzīt cēloni, atrisināt situāciju biznesā ar sponsoru. Un, kā risinājumu rezultātā, lai ir veiksmīgs bizness, harmoniskas un veselīgas attiecības biznesa partneru vidū.
K: Redzu lauku ceļu. Bērns, kas sēž uz akmens ceļa malā. Tā esmu es. Ir vēl kāds cilvēks. Notiek draudzīga saruna, baiļu nav. Viņš māca, ko vajadzētu darīt. Salasīt ābolus. Esmu ieinteresēta. Ātri salasu ābolus, jo to tak es protu! Un tad, cilvēks, kas bija labvēlīgi noskaņots, pēkšņi tā kā pārvēršas. Tādā kā raganas tēlā.
P: Kāpēc tādas pārvērtības, saproti?
K: Lai iebiedētu. Kā tāds tas ir! Nesaprotu, kāpēc tā pārvērtas? Kāpēc jāmāca, es taču visu saprotu!
P: Pavaicā?
K: Pats par sevi saprotams! Tas, kas pārvērtās, ka tā ir tā cilvēka būtība. Manī tas neizraisa izmisumu. Tēls pats neapmierināts ar sevi!
P: Saproti, sajūti, kas Tev jādara?
K: Man fiziski iedūra krūšu kurvī!
P: Saproti, skaties no malas, kas tur notiek? Atceries, ka tās ir atmiņas, tas viss jau ir bijis ar Tevi.
K: Notiek ciemata iznīcināšana, spīdzināšana, Tur ir ragana, kurai es prasu palīdzību. Tajā dzīvē tā ragana izglāba mani. Viņu sadedzināja uz sārta. Un es, izrādot savu labo gribu, apsolīju, ka es viņai palīdzēšu, bet tas nebija manos spēkos! Un tā tas bija paredzēts, tām dvēselēm, tajā dzīvē.
P: Tagad palūdz, lai Tevi aizved uz Dvēseļu pasauli, lai pilnībā izprastu, kas notika!
K: Mani paņem rozā krāsas Eņģelis un aiznes uz dvēseļu pasauli. Balts tēls, vīrietis ar bārdu, sagaida, paņem mani aiz rokas, abi ejam, viņš mēģina man kaut ko stāstīt.
P: Pavaicā viņam, kas notika? Vai var palūgt, pasaukt to otru dvēseli uz sarunu Dvēseļu pasaulē?
K: Atlido ķērcoša vārna vai kovārnis. Nervoza, neapmierināta. Saka, ka es esot solījusi paņemt viņu līdzi!
P: Pavaicā, vai tas, tajā dzīvē, bija iespējams?
K: Nē, es nebūtu viņu varējusi paņemt līdzi, jo viss notika tā, kā tam bija jānotiek. Sadedzināja to raganu uz sārta. ES, TIKAI LABU GRIBOT(!), KĀ PATEICĪBU, DEVU ŠO SOLĪJUMU, kam nebija jāpiepildās!
P: Ko tagad darīt tālāk? Pavaicā, lai Tavi pavadoņi Tev palīdz atrisināt šo situāciju.
K: Sasēt sēklas, lai vārna var paēst. Pateikties! Samīļot! Saskaut! Sūtīt mīlestību! Un mēs viņu, kad viņa gardi paēdusi graudus, paņemam aplī! Samīļojam!
P: Kā viņa tagad jūtās?
K: Beidza psihot, ķērkt! Vēders pilns, var lidot prom!
P: Un tagad palūdz, lai parāda Tev kādu situāciju no nākotnes, kad Tu esi satikusi šo savu sponsoru un ir biznesa tikšanās. Kas notiek tagad?
K: Nav vairs tās sajūtas manī, kas mani tracināja. Mierīga līdzās pastāvēšana. Sponsors paliek sponsors un tas vairs nav dominējošs. Mēs darām to, kas jādara, katra savu. Ir miers!
P: Pateicies! Sasmelies sajūtas un esi šeit un tagad!
Man kliente pēc šī ceļojuma atsūtīja ziņu, ka pie viņas atlidojuši divi baloži. Tas viņai kā zīme, ka viss ir pareizi. Jo iepriekš, ceļojumā, dzimta sevi parādīja kā baložus - vienu baltu, otru pelēku. Pēc situācijas atrisināšanas abi palika balti, laimīgi! Tā bija dzimtas tēmu, par drosmi.
Un tā var atrisināt daudzas situācijas. Šīs bija tikai dažas. Notikumi, risinājumi, varianti ir daudz un dažādi.
Reālajā dzīvē zinu, ka izmainās attiecības, sajūtas, situāciju risinājumi, tiklīdz ir sakārtotas lietas Visumā - dvēseļu līmenī. Ir tikai jāprot saredzēt, vērot, sajust. Un viss notiek!
Un ticiet, ja jūs sākat meklēt risinājumus, Visumā notiek kustība, lai jums palīdzētu! Lai visiem ir labi, lai notiek pēc plāna un lai gūstam pieredzi, katras savu!
Izdarīts!